Tikala
| Tikala | |
|---|---|
| Tikal | |
|
Templis Tikalā | |
| Atrašanās vieta |
|
| Koordinātas | 17°13′19.54″N 89°37′25.01″W / 17.2220944°N 89.6236139°WKoordinātas: 17°13′19.54″N 89°37′25.01″W / 17.2220944°N 89.6236139°W |
| Vēsture | |
| Kultūras | Maiju civilizācija |
| Oficiālais nosaukums: Tikalas nacionālais parks | |
| Tips | Jaukts |
| Kritērijs | i, iii, iv, ix, x |
| Iekļauts | 1979 (3. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 64 |
| Valsts |
|
| Reģions | Latīņamerika un Karību jūras valstis |
Tikala ir senpilsēta Vidusamerikā, viena no lielākajām Maiju civilizācijas pilsētām.[1] Tā atrodas mūsdienu Gvatemalas ziemeļu daļā. Tikala ir daļa no Tikalas nacionālā parka, kas 1979. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Tikala bija galvaspilsēta vienai no varenākajām maiju karalistēm. Tā savu apogeju sasniedza apmēram mūsu ēras 200.—900. gadā, kad pilsēta bija viena no Maiju reģiona līderēm politiskā, ekonomiskā un militārā ziņā. Ir pierādījumi tam, ka 4. gadsimtā Tikalu iekarojusi Teotivakana. Vēlāk netika uzbūvēts neviens liels piemineklis, tāpat samazinājās iedzīvotāju skaits, kas noslēdzās 10. gadsimta beigās ar pilnīgu šīs vietas pamešanu.
Tikala ir vislabāk izpētītā no visām lielajām ieleju maiju pilsētām, ir ticis sastādīts garš valdnieku saraksts, vairākiem no šiem valdniekiem ir tikuši atklāti kapi, tāpat tikusi veikta pieminekļu, tempļu un piļu izpēte.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Tikala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 702. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tikala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Tikalas nacionālais parks (spāņu)
| ||||||||||||
|