Pāriet uz saturu

Prosa

Vikipēdijas lapa
Parastā prosa (Panicum miliaceum L.)

Prosa ir labība, ko izmanto pārtikā. Augu suga, no kuras pārsvarā iegūst prosas putraimus, ir parastā prosa jeb sējas sāre (Panicum miliaceum L.). To galvenokārt audzē Ķīnā, Mongolijā, Japānā, Indijā, Eiropas dienvidu rajonos. Izmanto arī lopbarībai kā zaļmasu un sienu. Graudos ir aptuveni 10—15% olbaltumvielu, >50% ogļhidrātu, ~3,8% tauku.[1]

Saimniecībā izmanto arī citus graudaugus, kurus sauc par prosaugiem, no graudzāļu dzimtas sāru (Panicum), sāreņu (Setarium), Afrikas sāru (Pennisetum), pasāru (Digitaria), gaiļsāru (Echinochloa) ģinšu sugām. Tie ir viengadīgi kultūraugi. 2. grupas labība. Audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā apvidos ar karstu, sausu klimatu pārtikai un lopbarībai.[2]

Parastā prosa ir sausumizturīga, pret augsnes kvalitāti mazprasīga, ar īsu veģetācijas periodu (3 mēneši). Šo īpašību dēļ to cilvēki salīdzinoši strauji ieviesa jau Bronzas jeb Agro metālu laikmetā. Mūsdienās, lai pārvarētu klimata pārmaiņu izraisīto pārtikas krīzi, prosu iesaka atsākt audzēt Āfrikā un Eiropas dienvidu rajonos (piemēram, Po upes ielejā Itālijā), kur to sen vairs neaudzē.[3] Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) izsludināja 2023. gadu par "Starptautisko prosas gadu".[4]

Parastās prosas kultivēšana aizsākusies vēlākais 6000 gadus p.m.ē. Ķīnā, Dzeltenās upes lejtecē. Savu "uzvaras gājienu" šī labība uzsāka Bronzas laimetā, kad tās kultivēšana sasniedza vispirms Irānu, tad Kaukāzu un Turciju. 17. gadsimtā p.m.ē. tā konstatēta Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā, Moldovā, Rumānijā un līdz 13. gadsimtā p.m.ē. prosa sasniedza Ziemeļeiropu.[5]

Latvijā pirmās ziņas par prosu vai sāri tiek attiecinātas uz Vēlo dzelzs laikmetu (m. ē. 10.—12. gs.).[6]

Prosas putraimi pirms gatavošanas ir rūpīgi jāmazgā vairākas reizes, jo graudiņiem ir klāt puteklīši, kas prosai piešķir rūgtenu piegaršu. No prosas putraimiem gatavo biezputras, plācenīšus, sacepumus. Receptes no "Grāmatas par garšīgu un veselīgu uzturu"[7]:

Prosas biezputra: Katliņā ielej 4 glāzes ūdens, pieliek ēdamkaroti sviesta un sāli. Kad ūdens sāk vārīties, pieber iepriekš nomazgātu prosu un vāra tik ilgi, kamēr putra sabiezē. Pēc tam to liek 50 — 60 minūtes sautēties. Gatavai biezputrai pieliek 1 — 2 ēdamkarotes sviesta un izmaisa. Uz 2 glāzēm prosas ņem 1 tējkaroti sāls un 2 — 3 ēdamkarotes sviesta.

Prosas biezputra ar ķirbjiem: Svaigus ķirbjus nomizo, izņem sēklas, sīki sagriež gabaliņos, ieliek katliņā, pielej 3 glāzes ūdens un vāra 10 — 15 minūtes, pēc tam pieber nomazgāto prosu un maisot vāra vēl 10 — 15 minūtes. Sabiezējušo biezputru apsedz ar vāciņu un liek 25 — 30 minūtes sautēties. Prosas biezputru ar ķirbjiem var pagatavot arī pienā. Uz 1,5 gāzēm prosas putraimu ņem 750 g ķirbju, 3 glāzes ūdens, 1 tējkaroti sāls.

Prosas stiebru slotiņa. Foto: I. Jepsena

Prosas sacepums ar rozīnēm: Izvāra pienā vai ūdenī staipīgu prosas biezputru. Gatavai biezputrai pieliek jēlu olu un pārlasītas, aukstā ūdenī nomazgātas rozīnes. Visu labi izmaisa, ieliek ar taukvielām ieziestā un ar rīvmaizi izkaisītā veidnē un sacep. Sacepumam var izmantot arī iepriekšējās dienas biezputru.

Reģionos, kur audzē prosu un citus prosaugus, cilvēki izmanto gandrīz visas šo augu daļas — gan graudus, gan stiebrus. Pēdējos izmanto lopbarībā un amatniecībā. Piemēram, Moldovā līdz mūsdienām saglabājušās prosaugu slotiņu izgatavošanas prasmes.[8]

Slotiņas no prosas stiebriem. Foto: I.Jepsena

Literatūrā un mākslā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jozefa Ladas “Pasakā par drošsirdīgo princesi”, kad princese Maņa dodas atbrīvot no elles Honzu un lūdz padomu burvei Kanimūrai, viņa saņem līdzi prosas stiebru slotiņu, zoss spārniņu un rīsu biezputras kamu. Ellē ar rīsu biezputras kamu princese izberž grīdas, zoss spārniņš izslauka elles skursteņus un no prosas stiebru slotiņas atjautīgā Maņa izvāra velniem putru.

“Nu mīļie bērni, ja jūs būtu redzējuši, kā Lucifers izbrīnījies grozīja ragaino galvu, lūkodamies uz balto grīdu, kā viņš pūta krāsnīs, lai pārliecinātos, vai skursteņi labi velk, un kā viņš bolīja acis, noskatīdamies, cik kāri velni ēd no slotiņas izvārīto biezputru.” Luciferam nekas cits neatlika kā atbrīvot aiz pārpratuma nolaupīto Honzu un pasaka beidzas ar Honzas un Princeses kāzām.[9]

J. Lada ilustrācija pasakai "Par drošsirdīgo princesi"
  • Millet and what else? Edited by: Kirleis W., dal Corso M., Filipovič D. Scales of Transformation I 14, 2022. ISBN 978-94-6427-017-4 (PDF e-book)
  • Molčānova O. Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 356 lpp.
  1. ↑ Prosa. Latvijas Padomju enciklopēdija 8.sēj.
  2. ↑ Prosaugi. Latvijas Padomju enciklopēdija 8.sēj.
  3. ↑ «081-hirse-superfood». Uni Kiel. 2024. gada 31. aug.
  4. ↑ «Home | International Year of Millets 2023 | Food and Agriculture Organization of the United Nations». InternationalYearOfMillets.
  5. ↑ Millet and what else? Edited by: Kirleis W., dal Corso M., Filipovič D. Scales of Transformation I 14, 2022. ISBN 978-94-6427-017-4 (PDF e-book)
  6. ↑ Latvijas PSR arheoloģija. Red. A. Feldhūne. Rīga, 1974. 247. lpp.
  7. ↑ Molčānova O. Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1953. 356 lpp.
  8. ↑ Kirlei W., Dal Corso M. Versatail usage of Millets: brooms and animal fooder from Sorghum technicum. Millet and what else?, 2022. P 279 — 292.
  9. ↑ Lada J. Jautrās pasakas. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1962. 131 lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Prosa&oldid=4331802"