Kijiva
| Kijiva | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||||
| Київ | |||||
 | |||||
| |||||
  Kijiva  Kijiva | |||||
| Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°EKoordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E | |||||
| Valsts |
 Ukraina | ||||
| Municipalitāte | Kijivas pilsētas municipalitāte | ||||
| Rajoni |
Saraksts
| ||||
| Administrācija | |||||
| • Mērs | Vitālijs Kličko | ||||
| Augstums | 179 m | ||||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||||
| • kopā | 2 952 301 | ||||
| • blīvums | 3 299/km² | ||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Pasta indekss | 01xxx-04xxx | ||||
| Tālruņu kods | +380 44 | ||||
| Auto reģistrācijas numurs | AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT) | ||||
| Sadraudzības pilsētas | Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne | ||||
| Mājaslapa |
www | ||||
 Kijiva Vikikrātuvē | |||||
.svg){kind=small}
Kijiva[2] (ukraiņu: Київ) ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.
Viens no vecākajiem Austrumeiropas un kristietības vēsturiskajiem centriem — Kijivas Svētās Sofijas katedrāle un Kijivas Pečeru klosteris — ir UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar leģendām Kijivas nosaukums cēlies no Kija (ukraiņu: Кий) — vecākā no trim brāļiem, kuri tiek uzskatīti par pilsētas dibinātājiem. Šī leģenda ir saglabājusies 12. gadsimta Pagājušo gadu vēsturē. Vairāki pētnieki ir mēģinājuši identificēt Kijivu ar senajiem Ptolemaja pieminētajiem toponīmiem, piemēram, Azagarium, Metropol un Sar. Kijiva pieminēta arī skandināvu sāgās ar nosaukumu Kænugarður (Koenugarðr), kas, iespējams, cēlies no senislandiešu vārda kæna — “laiva”, kas ļauj tulkot nosaukumu kā “laivu pilsēta”. No 2022. gada 27. aprīļa Reikjavīkā ir neliels laukums ar nosaukumu Kænugarður / Kyiv-torg. Tjurku avotos pilsēta dēvēta par Mankermen vai Kiva-Mankermen, kas nozīmē “lielā pilsēta”. Arābu un persiešu 9.–10. gadsimta avotos reģions ap Kijivu saukts par Kujābu (Kujāvija, Kujaba), un tas bieži tiek identificēts ar Kijivu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā, dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijiva bija Hazārijas pakļautībā. 988. gadā Kijivas lielkņazs Svētais Volodimirs sāka Kijivas Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijivu gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra funkcijas. No 1362. gada tā ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalstī, bet pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.
Jaunu uzplaukumu Kijiva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas Impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijiva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. 1918. gada janvārī boļševiki īstenoja militāro operāciju, kuras mērķis bija ieņemt Kijivas pilsētu. Tā ilga no 1918. gada 23. janvāra (5. februāra) līdz 26. janvārim (8. februārim). Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā Kijiva tika nopostīta.
1960. gadā atklāja Kijivas metro pirmo posmu un Dņepras kreisajā krastā sāka uzbūvēt dzīvojamos rajonus. Atvēra Kijivas Dramatisko un komēdijas teātri un Jaunatnes teātri, Tautas arhitektūras un sadzīves muzeju, Kijivas vēstures muzeju un Otrā pasaules kara Ukrainas vēstures muzeju. 1960. gadu vidū Kijiva kļuva par disidentu kustības centru. Represiju pārtraukšana un politieslodzīto atgriešanās Ukrainā sākās tikai perestroikas laikā pēc 1986. gada.
1991. gadā Kijiva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijivā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.—2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi. Krievijas Federācijas militārā agresija, kas bija daļa no Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilga pilsētas nomalē un pašā pilsētā (2022. gada kauja par Kijivu) no 2022. gada 24. februāra līdz 2. aprīlim. To pavadīja masveida raķešu, gaisa un artilērijas uzbrukumi un ilga 1 mēnesi, 1 nedēļu un 1 dienu, izraisot smagus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci okupētajās teritorijās. Reaģējot uz Bučas slaktiņu, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Spānija, Rumānija, Spānija, Vācija un Zviedrija nolēma izraidīt no savām valstīm dažus Krievijas diplomātus, kam sekoja spēcīgs ekonomisko sankciju kopums. Pēc tam, kad traģēdija tika plaši atspoguļota starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, ASV Kongress pieņēma Ukrainas demokrātijas aizsardzības likumu.
Kijivā dzimušie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Darja Bilodida — džudiste
- Nikolajs Berdjajevs — filozofs
- Olehs Blohins — futbolists
- Mihails Bulgakovs — rakstnieks
- Aleksandrs Bunge - botāniķis
- Maija Derena — kinorežisore
- Iļja Ērenburgs — rakstnieks un publicists
- Reinholds Gliērs — komponists
- Vladimirs Horovics — pianists
- Milla Jovoviča — kinoaktrise
- Efraims Kacirs — Izraēlas prezidents (1973—1978)
- Valērijs Lobanovskis — futbola treneris
- Kazimirs Maļevičs — gleznotājs
- Golda Meira — politiķe
- Jevgeņijs Primakovs — politiķis
- Igors Sikorskis — helikopteru konstruktors
- Ļevs Šestovs — filozofs
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)
Zelta vārti
Kijivas-Pečeru Lauras Marijas Debessbraukšanas katedrāle (Успенський собор Києво-Печерської лаври)
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kijivas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 11.1 (52) |
17.3 (63.1) |
22.4 (72.3) |
30.2 (86.4) |
33.6 (92.5) |
35.0 (95) |
39.4 (102.9) |
39.3 (102.7) |
33.8 (92.8) |
27.9 (82.2) |
23.2 (73.8) |
14.7 (58.5) |
39.4 (102.9) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.9 (30.4) |
0.0 (32) |
5.6 (42.1) |
14.0 (57.2) |
20.7 (69.3) |
23.5 (74.3) |
25.6 (78.1) |
24.9 (76.8) |
19.0 (66.2) |
12.5 (54.5) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
12.5 (54.5) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.5 (25.7) |
−3 (27) |
1.8 (35.2) |
9.3 (48.7) |
15.5 (59.9) |
18.5 (65.3) |
20.5 (68.9) |
19.7 (67.5) |
14.2 (57.6) |
8.4 (47.1) |
1.9 (35.4) |
−2.3 (27.9) |
8.4 (47.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.8 (21.6) |
−5.7 (21.7) |
−1.4 (29.5) |
5.1 (41.2) |
10.8 (51.4) |
14.2 (57.6) |
16.1 (61) |
15.2 (59.4) |
10.2 (50.4) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
−4.6 (23.7) |
4.9 (40.8) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −31.1 (−24) |
−32.2 (−26) |
−24.9 (−12.8) |
−10.4 (13.3) |
−2.4 (27.7) |
2.4 (36.3) |
5.8 (42.4) |
3.3 (37.9) |
−2.9 (26.8) |
−17.8 (0) |
−21.9 (−7.4) |
−30.0 (−22) |
−32.2 (−26) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 36 (1.42) |
39 (1.54) |
36 (1.42) |
46 (1.81) |
57 (2.24) |
82 (3.23) |
72 (2.83) |
61 (2.4) |
58 (2.28) |
40 (1.57) |
48 (1.89) |
44 (1.73) |
619 (24.37) |
| Sniegputenis cm (collas) | 9 (3.5) |
11 (4.3) |
7 (2.8) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
2 (0.8) |
5 (2) |
34 (13.4) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 8 | 7 | 9 | 13 | 14 | 15 | 14 | 11 | 14 | 12 | 12 | 9 | 138 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 14 | 13 | 7 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 12 | 51 |
| % gaisa mitrums | 83 | 80 | 74 | 64 | 62 | 67 | 68 | 67 | 74 | 77 | 85 | 86 | 74 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 31.0 | 56.5 | 124.0 | 180.0 | 279.0 | 270.0 | 310.0 | 248.0 | 210.0 | 155.0 | 60.0 | 31.0 | 1 954,5 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Чисельність наявного населення Українина 1 січня 2022». Q115154676. Q7603543.
- ↑ «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kijiva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Mājaslapa
 | Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||
| ||||||||||
|