Gifu

Gifu
pilsēta Japānā
岐阜市
Karogs Emblēma
Gifu Gifu
Koordinātas: 35°25′24″N 136°45′39″E
Valsts	Japāna
Reģions	Čjūbu reģions
Prefektūra	Gifu prefektūra
Platība
• Kopējā	203,60 km2
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	400 118
• blīvums	1 965,2/km²
Laika josla	JST (UTC+9)
Mājaslapa	www.city.gifu.lg.jp
Gifu Vikikrātuvē

Gifu (japāņu: 岐阜市, Gifu-shi) ir pilsēta Japānas vidienē un Gifu prefektūras administratīvais centrs. Tā atrodas Čjūbu reģionā pie Nagaras upes, kas veido nozīmīgu dabas un transporta asi starp kalnu apgabaliem un piekrastes līdzenumiem, padarot Gifu par vienu no centrālās Japānas vēsturiskajiem un ģeogrāfiskajiem mezgliem. Pilsēta apvieno bagātu vēsturisko mantojumu ar mūsdienīgu pilsētvidi, rūpniecību un pakalpojumu nozari.

Vēsturiski Gifu bija svarīgs centrs Sengoku periodā, īpaši Odas Nobunagas valdīšanas laikā, kad Gifu pils un tās apkārtne Mino apgabalā kļuva par militārās un politiskās konsolidācijas punktu. Nobunaga izmantoja pilsētu kā stratēģisku bāzi, lai paplašinātu savu ietekmi un veidotu politisko kontroli pār reģionu. Mūsdienās Gifu ir reģionāls pakalpojumu, izglītības, rūpniecības un transporta mezgls, kas saglabā ciešu saikni ar savu vēsturisko identitāti. Pilsēta pazīstama ar kultūras tradīcijām, tostarp tradicionālo taimiņu zveju ar jūras kraukļiem Nagara upē, kā arī ar attīstītu infrastruktūru un kultūras dzīvi, kas veido tās daudzveidīgo urbāno raksturu.

Vēsture

Gifu apkārtnē atrastās Jajoi (aptuveni 3. gadsimts p.m.ē.–3. gadsimts) un Kofunas perioda (3.–7. gadsimts) arheoloģiskās liecības — apmetņu slāņi, kapu uzbērumi, zemkopības rīki, metālapstrādes priekšmeti un sadzīves artefakti — apliecina agrīnu un attīstītu apdzīvotību Nagaras upes ielejā. Reģiona dabas apstākļi veicināja ilgstošu apmetņu veidošanos, zemkopību un amatniecības attīstību. Sengoku periodā Gifu izveidojās kā Inabajamas pils (vēlāk Gifu pils) centrs un viens no militāri stratēģiski nozīmīgākajiem punktiem Japānā. Oda Nobunaga 1560. gados pārņēma kontroli pār Mino apgabalu, pārbūvēja pili un pārdēvēja pilsētu par “Gifu”, iedvesmojoties no Ķīnas kalna Cjifu. Nobunaga padarīja Gifu par savas politiskās konsolidācijas bāzi — militāras stratēģijas, tirdzniecības, amatniecības un loģistikas mezglu, kas piesaistīja tirgotājus un amatniekus no visas Japānas.

Edo periodā Gifu attīstījās kā nozīmīga pieturas vieta uz Nakasendō — viena no pieciem Tokugavu šoseju tīkliem, kas savienoja Edo ar Kioto. Pilsētas saimniecību uzturēja tirgus tirdzniecība, papīra un laku izstrādājumi, koka amatniecība un tekstilrūpniecība. Tieši šajā laikā izcēlās vairākas Gifu amatniecības tradīcijas, tostarp Gifu laternas (chōchin) un wagasa — papīra lietussargi. Pēc Meidzi restaurācijas (1868) Gifu kļuva par jaunizveidotās prefektūras administratīvo centru, piedzīvoja strauju industrializāciju, modernu pašvaldību struktūru izveidi un izglītības sistēmas paplašināšanu. Dzelzceļa izbūve 19.–20. gadsimta mijā integrēja Gifu Čjūbu reģiona rūpniecības un ostu tīklos, paātrinot pilsētas ekonomisko attīstību.

Otrā pasaules kara laikā Gifu tika smagi bombardēta, nodarot plašus postījumus pilsētas centram un rūpniecības objektiem. Pēckara rekonstrukcijas laikā pilsēta tika būtiski modernizēta, atjaunota tās infrastruktūra un paplašināta ielu sistēma. Mūsdienās Gifu ir reģionāls izglītības, tirdzniecības, kultūras un amatniecības centrs, kas saglabā bagātu vēsturisko mantojumu — tostarp Gifu pili un tradicionālo zveju ar jūras kraukļiem — un vienlaikus Čjūbu reģionā attīstās kā dinamiska, moderna pilsētvide.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gifu.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)