verax

Latin

Alternative forms

• vērāgus (8th c. France)

Etymology

From vērus (“true”) +‎ -āx.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈweː.raːks]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈvɛː.raks]

Adjective

vērāx (genitive vērācis, adverb vērāciter); third-declension one-termination adjective

1. truthful
2. speaking the truth

Declension

Third-declension one-termination adjective.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	vērāx			vērācēs	vērācia
genitive	vērācis			vērācium
dative	vērācī			vērācibus
accusative	vērācem	vērāx		vērācīs vērācēs	vērācia
ablative	vērācī vērāce			vērācibus
vocative	vērāx			vērācēs	vērācia

Descendants

Inherited (via the late variant vērāgus):

• Franco-Provençal: veré
• Old French: verai (see there for further descendants)

Borrowed:

• → Catalan: veraç
• ⇒ English: veracious
• → French: vérace
• → Italian: verace
• → Portuguese: veraz
• → Sicilian: viraci
• → Spanish: veraz

Noun

vērāx m (genitive vērācis); third declension

1. truthteller

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	vērāx	vērācēs
genitive	vērācis	vērācum
dative	vērācī	vērācibus
accusative	vērācem	vērācēs
ablative	vērāce	vērācibus
vocative	vērāx	vērācēs

Antonyms

• mendāx

References

• “verax”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “verax”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• "verax", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “verax”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• “verax”, in William Smith, editor (1848), A Dictionary of Greek and Roman Biography and Mythology, London: John Murray